|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atkal viens | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Velkas laiks ar smagām kājām,
Situ es kā mušu to.
Nakts ved prātu prom no mājām,
Lai es nejustu neko.
Atvars paver dzelmes vārtus.
Vai būs nebūtībā grimt ?
Redzu nākam gaismu sārtu
Pāri meža galiem dzimt...
Brāļu plecus blakus jūtu,
Tālu pretī izaug krasts.
Kas par to, ka mūžs par grūtu ?
Kas par to, ka nesaprasts ?
Atkal viens un lieks es sēdu
Miglā, kura visu tin.
Tik daudz aiznāvētu pēdu
Manu brīvo zemi min...
(12.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1839
Kopā:6110860
|
| |
| |
|
Autori
