|
|
|
|
|
|
|
| | Par kūrēju | | Ievietojis: Didakts | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu uz mani neskatījies,
Es uz tevi lūrēju.
Vai tu Velnu salīgusi
Sev par naida kūrēju!
Paciet mani-zobusāpes,
Asiņainām smaganām,
Zini,ka ar velniem pīties,
Piedien tikai raganām.
Bet,ja piedzims mīlestība,
Iedod viņai grabuli.
Un tās dēļ man velni dancos,
Dzirdot manu stabuli.
Ā-re-če,tu pasmaidīji,
Aizej,matus purinot.
Sadzīvosim,ne vis naidu,
Bet gan pirti kurinot! (14.05.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|