|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veca pasaka | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bij' vecītim būdiņa maza,
Un pavardā liesmoja guns.
Tam vistiņa bija un kaza,
Melns kaķīts un uzticams suns.
Bet vakaros skumjos un garos,
Kad ziemelis raudāja žēls,
Pie vecīša atmiņu staros
No Īrijas atbrauca dēls:
"Ir meži aiz sāpēm jau zili,
Sen izraudāts dzimtenes piens.
Man svešumā jābūvē pilis.
Ak, piedod, ja nomirsti viens !"
Tās krāsmatas - Latvija mana,
Kur izdegt un celties, un augt.
Man palikt par krokusa zvanu
Caur sniegiem pret debesīm plaukt.
Man elpot kā krokusa zvanam
Uz drupām, kur dzimtene vīst
Ne pilī kā rijīgam tranam,
Kas mīlēt vairs nespēj, bet nīst.
(20.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1858
Kopā:7429836
|
| |
| |
|
Autori
