|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veca pasaka | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bij' vecītim būdiņa maza,
Un pavardā liesmoja guns.
Tam vistiņa bija un kaza,
Melns kaķīts un uzticams suns.
Bet vakaros skumjos un garos,
Kad ziemelis raudāja žēls,
Pie vecīša atmiņu staros
No Īrijas atbrauca dēls:
"Ir meži aiz sāpēm jau zili,
Sen izraudāts dzimtenes piens.
Man svešumā jābūvē pilis.
Ak, piedod, ja nomirsti viens !"
Tās krāsmatas - Latvija mana,
Kur izdegt un celties, un augt.
Man palikt par krokusa zvanu
Caur sniegiem pret debesīm plaukt.
Man elpot kā krokusa zvanam
Uz drupām, kur dzimtene vīst
Ne pilī kā rijīgam tranam,
Kas mīlēt vairs nespēj, bet nīst.
(20.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
