|
|
|
|
|
|
|
| | Aiz uguns vārtiem | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur adatas aci izlīst
Un piemānīt šuvēju,
Ka patiesībā diegs ne kamielis esmu,
Ko adatā ver...
Bet adatas acs ir kā degoši vārti
Vai kā sveloši sārti kamieļiem,
Kā degoši vārti, kuros eņģeļi kārti -
Tā adatas acs...
Un kas ir tas šuvējs šķietami aklais,
Mūžīgi darbīgais, apzinīgi čaklais ?
Vai velti viņam atdodos ?
Bez mīlas kļūst ticība kaila,
Ka nav aiz tiem vārtiem baiļu,
Ka plauksta rod plaukstu
Un sirds sirdi rod.
Aiz tiem vārtiem man Tevi ir jāatrod !
Bet varbūt sen jau kopā mēs ejam,
Tik ar svešām domām, tik ar svešām sejām,
Ne redzam viens otru ne izjust spējam
Un vārtos šo spēli pazaudējam... (31.05.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1341
Kopā:6130818
|
|
|
|