|
|
|
|
|
|
|
| | Ceriņos | Ievietojis: Lea | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ceriņi un
tavas acis
Es mazliet mulstu
Pieskāriens
Nejaušs, vai tomēr
tīšs...
Tas bija vējš vai
tava dvaša
man uz vaiga?
kas mēs abi esam?
To nejautā, to iespējams
Zināsim rīt, bet
Varbūt nekad
Vai nav vienalga?
Tavas lūpas kā lietus
Tik maigas
Vēl pagaidi,
Kaut kas ieķēries plakstos
Ak, tas tikai ceriņzieds (04.06.2009) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1857
Kopā:6122026
|
|
|
|