|
|
 |
|
|
|
|
| | Solījums | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
/ Dzejolis no mana pirmā un pagaidām vienīgā 2004. gada Ziemassvētku krājumiņa "Mirdz sveču uguntiņas un logā ledus zieds" /
Sveces mūžs - viens mirklis, viņa dzimst un deg,
Un pa malu malām siltums projām bēg.
Arī manai liesmai liktenis tāds dots,
Jūsu acīs klusi atmirdzēt tai gods.
Pāri zemei baltai vecā Saule lec,
Un par putnu pārtop vārds, kas noklusēts.
Tavu vārdu, Saule, agrs ir vai vēls,
Cauri visam mūžam iznesīs Tavs dēls. (05.06.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|