|
|
 |
|
|
|
|
| | Par medu un mušām | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No dzīves kā medainas vircas,
Kas sevī ievelk ikvienu,
Kam melu nāvīgā gāze
Šķiet baltāka daudzkārt par pienu,
Es bēgu ar nolaistu stopu
Un bultām sen izbirušām.
Bez ceļa zem kājām es topu,
Un zinu - jau atkal pie mušām.
Ir apslēpti ceļi uz mani,
Ko satelīts uzfilmēt steidzas,
Bet pasaka (nedzimis embrijs)
Bez sākuma izdziestot beidzas...
Kad kristāla balerīna
Uz kaulu kaudzes sāk dejot,
Es pamostos cietuma sienās
Par dīvaino sapni smejot. (15.06.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|