|
|
 |
|
|
|
|
| | verbāla paranoja | | Ievietojis: LiTi | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man ir bail
No tumsas
Un klusuma
Bet tie atnāca
Aprija elektrību
Un izlēja manu kafiju
Klusums mani padara
Par lempi no bilžu grāmatas
Un priekšmeti kļūst dzīvi
Un uzvedas skaļi pēc
Vienpadsmitiem.
Tā dīvaini. Es. 2 sveces.
Muša – bezpajumtniece,
Kura zuzina kā ruporā.
Varbūt ir manas bēres?
Nē. Man nāk miegs.
Neticu, ka mirušie
Grib gulēt.
Kā ir – vecotēv? (02.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|