|
|
 |
|
|
|
|
| | Varbūt kādreiz klusumā | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es zinu, ka ir ceļš bez jautājumiem un pagātnes kļūdām,
ja vien spēšu atrast to.
Varbūt kādreiz klusumā,
varbūt kādreiz lietus asarās ...
Zinu, ka Tevī ir daudzums jūtu tik vieglu, kā pieneņu pūku,
bet nespēju rast atslēgu tām.
Varbūt kādreiz mākoņu lidojumā,
varbūt kādreiz skūpstu skāvumā...
Es zinu, ka var aizmirst pat lielas rētas,
jo laiks atkal jaunas radīs.
Bet manās naktīs tās tomēr nedzīst un jaunas dzimst,
ar zvaigznēm debesīs,
vēl sāpīgāk un spalgāk.
Zinu, ka kādā pasaules daļā par mani debesīm lūgsnu lūdz,
tik man to tagad nesaprast un ceļus neatrast.
Varbūt kādreiz ...
Varbūt ...
31.05/16.06. N... 2009 (03.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|