|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Varbūt kādreiz klusumā | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es zinu, ka ir ceļš bez jautājumiem un pagātnes kļūdām,
ja vien spēšu atrast to.
Varbūt kādreiz klusumā,
varbūt kādreiz lietus asarās ...
Zinu, ka Tevī ir daudzums jūtu tik vieglu, kā pieneņu pūku,
bet nespēju rast atslēgu tām.
Varbūt kādreiz mākoņu lidojumā,
varbūt kādreiz skūpstu skāvumā...
Es zinu, ka var aizmirst pat lielas rētas,
jo laiks atkal jaunas radīs.
Bet manās naktīs tās tomēr nedzīst un jaunas dzimst,
ar zvaigznēm debesīs,
vēl sāpīgāk un spalgāk.
Zinu, ka kādā pasaules daļā par mani debesīm lūgsnu lūdz,
tik man to tagad nesaprast un ceļus neatrast.
Varbūt kādreiz ...
Varbūt ...
31.05/16.06. N... 2009 (03.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|