|
|
 |
|
|
|
|
| | Karalim | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Diena paiet pēc dienas,
Pa lauskai drūp manī bērns.
Pasaule savelkas ciešāk
Ap manu pasaku zemi.
Un drūp manī mīlestība,
Viss veltīgi sargātais ķiparos.
Pasaule nerunā valodā,
Bet tukšos un mēmos ciparos.
Atgriezies fotogrāfijā
Dīvaināks daudziem nu liekos.
Es neesmu aizbēdzis, mīļie.
Es tikai ar Bērnību tiekos.
Saulē kūst perfekts saldējums,
Metas vientuļie ilūziju dejā.
Tas zārks var no zelta kaut lūst,
Jo vidū mirdz Pasaules seja. (09.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1015
Kopā:6713833
|
|
|
|