|
|
|
|
|
|
|
| | Svešvalodu labirinti | Ievietojis: Runcis | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Piektdienas vakarā ēdam trijatā vakariņas, es, sieva un mūsu piecgadīgais puika. Pārspriežam nopietnu lietu, mamma rīt jāpalaiž ekskursijā uz Rundāli un Liepāju, lai drusku atpūšas no sadzīves un mums abiem ar, pie vienas reizes. Pilis, parki un jūra, brīnišķīga kombinācija. Viss jau nekas, tik sīcis tāds bēdīgs, kā ne, mammuci neredzēs. Bet nu ātri nonākam pie konsensusa uz visai izdevīgiem pamatiem viņam, tiesa ne gluži manam naudas maciņam, un līguma apspriešana jau norit tīri tehniskos jautājumos – kā mēs abi pavadīsim dienu, ko ēdīsim ko spēlēsim ko mugurā ģērbsim. Vienošanās tiek apstiprināta ar zemenēm un pūdercukuru un saistības stājas spēkā līdz ar došanos uz miega zemi.
Rīts sākas kā parasti, ar slinkumu celties un kaķenes piketu pie ledusskapja ar sūdzībām par neizsniegtajām brokastīm. Puika gan šorīt tāds nopietnāks, ātri pieceļas, akurāti saģērbjas un iet palīgā pūkainajai draudzenei. Par mammu ne vārda, tāpat skaidrs – ap šo laiku jau brauc tālu projām (tiesa ceļa daudzuma mērvienība tāda nosacīta „daudz daudz tālāk kā līdz omei un atpakaļ”). Diena paiet ierasti un mierīgi, paciemojamies pie kaimiņiem, pabraukājam ar divriteņiem, padauzām bumbu, pabaidām karūsas dīķī. Vienīgi sīcis šodien ir ļoti apzinīgs un pat klausa bez liekas tielēšanās. Vakars pienāk ātri un savākuši savu minci, kura arī paspējusi pa dienu noskrieties pakaļ cielaviņām un zvirbuļiem, dodamies gulēt, mēģinot trijatā taisnīgi sadalīt lielo laulības gultu, kur parasti guļam ar sievu. Man, protams, ne pārāk paveicas, jo lielāko teritoriju pamanās iekarot pūkainā mīlule, kurai galanti piekāpjas puika, man paliek tas, kas nu paliek. Pat nemanām kā nakti pārrodas mamma.
Ir pusdienlaiks, puika beidzot sagaidījis, kad piecelsies mamma, un nu abi, iekārtojušies uz dīvāniņa, pārrunā svarīgos notikumus. Sīcis cilā apaļos akmens olīšus, kuri salasīti jūras krastā un stāsta par dienas gaitām. Tad aši pārslēdzas uz ekskursiju
- vai Liepāja ir tālu tālu?
- Jā
- Bet kā tad tu tur runāji?
- Kā, kā runāju?
- Nu tu taču pati teici, ka ārzemes ir tālu tālu
- Jā, lai aizbrauktu uz ārzemēm jābrauc ļoti tālu
- Tu taču teici, ka ārzemēs nerunā latviski?
- Jā, tur katrā zemē runā savādāk
- Nu re, bet Liepāja arī ir ļoti tālu. Tad tu tur runāji liepājiski? (15.07.2009) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1042
Kopā:6428140
|
|
|
|