|
|
|
|
|
|
|
| | Varbūt tomēr? | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nemeklē mani-es slēpjos
Un varbūt slēpšos vēl rīt...
Jo vakar tomēr tu mani
Nespēji iepazīt.
Tev atvēru savu sirdi,
Bet tu neprati lasīt to,
Un tādēļ šodien tev liegšu
Saukt mani par mīļoto!
Ja tomēr tu nepadosies-
Es vienmēr būšu-kaut kur!
Vien meklē un atradīsi-
Kur vasara pasaku bur...
Es būšu sārtajos ķiršos,
Kas kvēl kā reibinošs skūpsts,
Es būšu sārtajās rozēs,
Kas reiz jau nobūra mūs.
Es būšu pelēkā lietū,
Kas dziedāt aiz loga prot,
Es būšu steidzīgā svīrē,
Kas aizmigt māk lidojot.
Es būšu zeltainā liepā,
Kas smaržojot saulē mirdz.
Es būšu ikvienā sapnī,
Kur maldīsies tava sirds.
Nāc-atrodi mani un mīli,
Kamēr vasarā spēlējos es!
Būs rudenim citādi stāsti
Un košākas papardes! (18.07.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1119
Kopā:6131996
|
|
|
|