|
|
 |
|
|
|
|
| | Viņš | | Ievietojis: kagura | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Pārskatot savus dzejas krājumus, uzdūros dzejolim, kuru rakstīju pirms 3 gadiem. :)
Viņš pagalmā uz sola sēdēja,
Viņa mūžs tik ārti paskrēja..
Rijīgi laika putni
Vēl veča atmiņas knābāja.
Viņš gaidīja atnākam debesis,
Viņš labprāt ietu tām līdz.
Kaut nebūtu viņš savu dzīvi
Kā pelavas vējā šķiedis!
Un tagad, pagalmā sēžot,
Viņš sajutās vientuļš un vecs.
Un atkal domas tam skrēja
Pa jaunības vētrainiem ceļiem,
Līdz pārtrūka domu stīga
Un izira dzīvība,
Izira sapņi. (23.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1251
Kopā:6706239
|
|
|
|