|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atkarības kokteilis | | Ievietojis: Mind fu*k poetry |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viena sieviete, kā mokoša pašnāvība.
Savādi, bet tik ļoti izbaudāma.
Apziņa par nekurieni, sāpes un nemitīgas gaidas.
Pretī tam daži mirkļi, kuri tiek glabāti.
Vis tas samaisīts kokteilī, - ārkārtīgi rūgtā un indīgā.
Es dzeru katru dienu, vai esmu kļuvis alkoholiķis?
Vai esmu kļuvis atkarīgs? Sasodīts no kā tad? No šī kokteiļa?
Bārmen! Vēl gaidas! šai glāzei par maz.
Kāds spēks man liek to dzert, atkal un atkal. Jā, gribu vēl.
Bet sirds ārdās, viņai šis alkohols lēnām piedāvā nāvi.
Tā sirds izvarota un ar kramu. Bet, ko es..
Bārmen! Vēl vienu!
(30.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2487
Kopā:7207846
|
| |
| |
|
Autori
