|
|
|
|
|
|
|
| | laternas | Autors - mind fu*k poetry
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izgaismotas laternas izaugušas,
Griežas valsī apkārt ielām.
Tumšām, netīrām, cilvēku pilnām.
Bet laternām vienalga,
Viņas dara savu darbu.
Apreibušas izklaidējas.
Viņas savā laternu pasaulē.
Izsistām spuldzēm, aprakstītiem stabiem.
Tik mīļi visas vienā rindā.
Viņām vieglāk, tuvāk zvaigznēm.
Viņām vieglāk, viena otrai tuvāk.
Tik spēcīgi mums vienaldzīgas,
Ka negribas ticēt, ka esam mēs vieni. (01.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|