|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapnis | | Ievietojis: reezija |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl neaizej, vēl paliec īsu brīdi,
Vēl ļauj uz plakstiem tavu elpu just.
Pirms rasas sidrabs iesāk saulē zaigot,
Vēl neliec mirklim nebūtībā zust.
Tik tuvu,tuvu tavas acis staro,
Neko tās nesola un arī neizlūdz.
Plaukst trausls zieds un silti upes garo,
Un man par visu šonakt jāaizlūdz.
Vēl neaizej,es zinu,ka tas sapnis,
Tas mūžīgs malds,no kura neizkļūt.
Drīz plīvurs nokritīs un dzīve skarba,
Liks atkal celties,atkal iet un būt.
Jau rasas asaras viz ziedu acīs,
Un līdz ar tumsu zvaigžņu mirdzums zūd.
Un tava elpa.Vai tā vispār bija?
Tas ir vien vējš,ko mani plaksti jūt...
(05.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1966
Kopā:6450066
|
| |
| |
|
Autori
