|
|
 |
|
|
|
|
| | Par to,kas no sirds | | Ievietojis: Didakts | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zibeņo domas,pie tevis prasās.
Saprāta puķes dzelkšņu asās,
Pirkstos duras un sirdī duras.
Asinis vārās - sirds kuras.
Domas pie tevis pielīp un turas.
Balss tev klusa,tu nerunā skaļā,
Tikai čuksti:"Laid mani vaļā."
Es jau ar prieku tādu nieku
Izpildīt grasos.
Tikai sirds to nevar,
Sadurta dzelkšņos asos.
Mīlu aizgūtnēm,sajūtu slāpi.
Iedod no savas sirds padzerties,
Kamēr manējo sirdi lāpi. (08.08.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|