|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad vecums skar | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iet pa ielu četras dāmas,
Divas tievas, divas kārnas,
Visām svārki īsi, koši,
Jaunas vēl, var flirtēt droši,
Lai jau miedz ar aci, smejas,
Kamēr vēl ir gludas sejas,
Kas vēl zin kā būs pēc gadiem,
Dzīvot nāksies tik pie vadiem.
Viena kaut ar dzīvos dropēs,
Savu vīru vienmēr klopēs,
Un par katru stulbo kļūdu,
Domās: „Kur to prātu grūdu?”
Otra atpūtīsies rāmi,
Iegādāsies mazu kāmi,
Kuru lutināt pa dienu,
Adot zeķēm pavedienu.
Trešā, ak vai mūžs un dies’.
Tikai apkārt vazāsies,
Biedēs bērneļus un večus,
Tēlojot uz ielām skečus.
Ceturtā teiks: „Ak, jūs trakās!”,
Staigās pašadītās jakās,
Un uz jauniem ļaudīm kliegs,
Kad tie viņai mieru liegs.
(09.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
