|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizspriedumi par brīvo | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai sekss ar nepastāvīgiem partneriem ir nemorāls un neētisks? Labi, pārformulēšu jautājumu – vai tas ir “slikti” gadījumā, ja neesi pastāvīgās attiecībās?
Ētikas un morāles kritēriji laika gaitā spēcīgi mainās. Kas kādreiz skaitījās morāle, šodien ir uzskatāms par aizspriedumiem. Pārformulējot – vakar mēs bijām aizspriedumaini, lai šodien būtu īsti. Un tā vienmēr. Vienmēr šodiena ir tā īstā, bet vakardiena – tā nepareizā, muļķīgā, maināmā. Piemērs – homoseksuālisms. Lai ko arī neteiktu “aizspriedumainie”, vēl pirms 15 gadiem tas bija nosodāmi, bet vēl pēc 15 gadiem, ja pasaule plūdīs kā plūzdama, par to vairs aci neviens nenomirkšķinās. Jau tagad man apkārtējā sabiedrībā maz kurš šokējoši uzver ziņu, ka kāds paziņa ir gejs. Vakar morāle neļāva, bet rīt morāle ļaus. Bet tikai Bībele un šodienas sabiedrība varētu noteikt morāli. Un tikai cītīgākie meklēsies pa Bībeli atrast iebildumus, ka kaut kas ir liegts un atradīs desmit dažādu versiju par vienu un to pašu, interpretējot. Un atkal nebūs skaidrības. Cilvēka daba - būt neobjektīvam un visu saprast pa savam, lai kā arī censtos.
Kas ir šodiena? Šodiena ir seksuāls un informatīvs, salīdzinot ar vakardienu, banalizēts (vienkāršots) laikmets. Banalizēts, jo samazinās sarunas un attiecības “caur puķītēm”, cilvēki paliek tiešāki. Jo īpaši jau tas izpaužas postpadomju valstīs, kur bijām audzināti vienos “aizspriedumos” jeb, atšķirībā no rietumiem, atpalikām uzskatos un attieksmēs. Aizspriedumains – tātad - nemoderns, atpalicis no laikmeta, iestīdzējis. Acīmredzot tā. Anglijā aizspriedumi jeb konservatīvisms ir cieņā, bet pie mums, vismaz Latvijā un citur rietumos tas ir nosodāmi, jo neļauj izpausties modernajam cilvēkam.
Aizspriedums ir nesapratne, nosodījums. Ņemot vērā demokrātiju, likumiski kas tāds nav iespējams, jo visi “ciena” un “pacieš” viens otru likuma robežās. Protams, vieglāk, kā paciest, ir saprast, iejusties otra ādā. Tātad – demokrātija kā tāda māca iejusties otra ādā, jo “paciešana” ir tā pati liekuļošana, kas agri vai vēlu apnīk un visa sabiedrība nav spējīga nest liekuļošanas masku, tās locekļi drīzāk iemācīsies saprast viens otru kā liekuļot. Liekulība vienai personai – bieži sastopama parādība, bet sabiedrībai kopumā – neiespējama.
Un kurā tad brīdī aizspriedums nav aizspriedums, bet tā ir pamatota (adekvāta, atbilstoša) laikmetam reakcija? Kā jau esmu nonācis pie secinājuma, aizspriedums ir atpalicība laikā. Tātad, var būt tā, ka man nepatīk kas tāds, kas netīkams ir visai sabiedrībai. To neatbalsta arī masu mēdiji un valdība, kas ir noteicošie, bet tomēr orientējās no masām. Tādā gadījumā tas vairs nav aizspriedums, bet gan pamatots pozīcijas, kas aizvaino sabiedrību kopumā, nosodījums. Tātad – šodienas sabiedrības viedoklis nosaka to, kas ir aizspriedums un kas - ne. Sabiedrība nekad nepieņems ko tādu, kas nebūs pa prātam 99,9 procentiem tās locekļu. Un – lielā mērā sabiedrības viedokli uzmanīgi un lēnām veido valdība un mēdiji. Un demokrātija ir labs veids, kā pavērot sabiedrības gandrīz dabisku (sabiedrība JAU nav dabisks veidojums) attīstību. Tātad – demokrātijā valda sauja cilvēku, kas rada mums viedokli un ļauj domāt, ka mēs domājam, lai arī mēs spēcīgi iespaidojamies no tā, ko mums dod. Cilvēks adaptējas. Jebkuram viedoklim ir iespēja palikt par pagātni.
Un pēc lielas atkāpes… Tātad viena no šodienas iezīmēm, salīdzinot ar vakardienu, ir lielāka atklātība pret sevi un citiem, mazliet banāluma, jo vairs neticam pasakām un nestāstām tās citiem. Drošāk atzīstam sevi, vairāk mēģinām saprast sevi, jo, tikai saprotot sevi, mēs varam justies labi, tikai tad mēs varam rīkoties tā, kā patiesībā mums vajag.
Tad atgriežos pie jautājuma – vai sekss ar nepastāvīgiem partneriem ir “slikti”? Sievietes pret to, ka vīrietim ir šāda veida “brīvas” attiecības, izturas noraidoši. Man radās jautājums – kādēļ? Aptaujāju kādas 15 sievietes, no kurām tikai 4 atbildēja, ka pret to nav iebildumu līdz brīdim, kamēr viņas nevēlas ar viņu būt kopā. Tad tas būtu jāpārtrauc. Pārējām tas traucē. Kādēļ? Kādēļ vīriešiem tas parasti netraucē sievieti uztver kā iespējamo otro pusi?
Sievietes bieži vien uzskata, ka ja tev nav pastāvīgu attiecību, tad arī seksam nav jābūt. Tātad – ja tev nav pastāvīgu attiecību gadu, tad arī gadu dzīvo gadu bez seksa. Ja tev nav pastāvīgu attiecību 7 gadus, tad arī šos gadus pavadi bez seksa. Skan vienkārši, vai ne? Gribētu es dzirdēt, ko par to pateiks citi vīrieši.
Puse no apjautātajām jaunajām sievietēm atzina, ka nemaz tik liela vilkme pēc seksa viņām nav. Aha! Te jau arī ir tas āķis. Normālam vīrietim sekss ir bezmaz vitāli nepieciešams. Bet tomēr vairumam sieviešu – ne.
Atkal mēs, cilvēki, kārtējo reizi velkam paralēles ar sevi. Sievietes, kurām pēc seksa nav nekādas īpašas vilkmes, nosoda vīriešus, kuriem ir sekss ar nepastāvīgām sievietēm. Viņas nesaprot, ko nozīmē vajadzība pēc seksa jeb libido. Viņas, nesaprotot, ko runā, iesakot pāris gadus to nedarīt. Tātad – šāds viedoklis ir aizspriedums. Tas, ka cilvēkam ir sekss ar nepastāvīgiem partneriem vēl nebūt nenozīmē, ka viņš būs neuzticīgs pastāvīgās attiecībās.
Un tagad paskatāmies uz sievietēm, kurām sekss ir vitāli nepieciešams. Ko viņas dara, kad tām nav pastāvīgu attiecību? Parasti, bieži vien, pieklusējot to no sabiedrības, piekopj seksu bez nopietnām attiecībām.
Tātad es pārjautāju sev – vai ir nosodāmi tas, ka cilvēkam ir sekss bez pastāvīgām attiecībām? Atbilde ir nē, jo nosoda tikai tie, kam ir vāji izteikts libido. Bet varbūt ir tikai normāli, ka pastāv tie, kas nosoda otros, jo tad jau tie diez vai dzīvē sastapsies :) Bet nosodījums ir un paliek nosodījums.
Ir muļķīgi upurēt savas baudas, ja gribas tām doties, to nu esmu atzinis. Ja cilvēkam nav vēlmes pēc seksa, tad nav ko arī uz to tiekties. Atkal, ja tāda ir, kādēļ sev to liegt. Tas ir nemorāli? Kādēļ gan es rakstīju to iepriekšējo par morāli? Morāle ir tas, ko nosaka šī brīža sabiedrība un Bībele, no kuras laikam var ņemt vērā tikai baušļus, jo viss pārējais ir pārāk dažādi interpretējams. Un – morāle esmu es, tu, viņš. Galvenais ir justies labi pašam ar sevi, neskatoties uz sabiedrības domu. Dzīvot sabiedrības dzīvi un, pateicoties tam, būt puslaimīgam?
Tātad secinājums ir tāds, ka tie, kas neatzīst tos, kam ir sekss nepastāvīgās attiecībās, paši nav spējīgi par otriem spriest, jo paši izteiktas seksuālas tieksmes nav izjutuši. Vai var spriest, cik medus ir garšīgs vai vajadzīgs tas, kurš to nav garšojis? Ar to arī uzskatu šo jautājumu par bezjēdzīgu, nonākot pie atrisinājuma.
Bet tomēr, ja man kāds pajautātu, vai es skaidrotu savai meitai šo filosofiju? Tomēr apgrūtinos atbildēt. Tātad – šaubos savā patiesumā? Vēl kaut kas palicis neatbildēts.
16.01.2005
(16.01.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3424
Kopā:6433387
|
| |
| |
|
Autori
