|
|
|
|
|
|
|
| | Pērkons. | Autors - Ineta Turonoka
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kāds dzidrums debesīs,
Kā smaržo gaiss,
Pēc lietavām,kad aizrībējis pērkons.
Pērkons-Dievs,
Tā senči kādreiz domāja.
Man patīk vērot negaisu un
Lasīt zibens zīmju rakstus.
Šie zīmju raksti,daudz ko vēstī
Par veco ābeļdārzu,
Baltiem ceļiem,
Taureņiem un mākoņiem.
Bet jāprot turēties pie mākoņmalas,
Un grūtā brīdī nepagurt un lejā
Nenokrist.
Bet ja nu notiek krišana,
Tad iekrist laimīgajā salā,
Ko sauc par vasaru. (18.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|