|
|
|
|
|
|
|
| | Neizgaist | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiks pieglaužas kādā eiforijā,
sirds vilciens atkal neapstājas,
rudens maigi un vienlīdz asi pieglaužas miesai,
soļi neizgaist
un mākoņi klusē.
Ūdenī koķeti atspīd zvaigznes,
ugunskurs smiltīs jautrus stāstus rada,
sarkanvīns izdzerts un jūtam vaļa ļauta,
aiztraucas kārtējā diena un nakts,
soļi neizgaist
un klusē.
Smaids un pretsmaids,
nomīdīta zāle vēl tomēr smaržo,
gājputni ceļam koferus kravā,
rudens jau pieglaužas
un soļi
neizgaist.
24.08.2009. S... TXD (31.08.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|