|
|
 |
|
|
|
|
| | Sapnī pasmaidīt | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sarkans gredzens pa debesi skrēja,
Atgādinot šķīvīti vai nimbu.
Milzīgs suns pa trotuāru skrēja,
Zobos nesdams iedomātu vimbu.
Es ieķēros viņa astē un plīvoju,
Viņš bija tāds, kā pūķis filmā "Bezgalīgais stāsts".
Bet nenoturējos, kritu, kaut sapnī dzīvoju,
Viņš bija reizē briesmas un glāsts...
Sagaidiet nomodu, plastmasas Mēnesi,
Un sakiet, ka tas ir īsts.
Ja sapnī vēl spējat patiesi pasmaidīt,
Tad kamdēļ pekli šo nīst ? (03.09.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|