|
|
 |
|
|
|
|
| | Ir sirdī vieta | | Ievietojis: bariss | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir mūsu sirdīs vieta skumjām, sāpēm.
Pat cietsirdīgas domas reizēm mīt...
Vis atkarīgs no katra gribas, slāpēm,
Tai bijušajā - sevi atpazīt.
Ir atmiņa - kā laika dzirkles asas,
Un apturēt neviens to nevarēs.
Tā uzdāvina lāsi laimes rasas,
Bet asmens - dvēseli jau uzšķērē.
Tik bezrūpīgi reizēm mūsu sapņi,
Ko skatām it kā brīnumpasakas...
Bet nepiepildās, cerības tik atnes...
Un izzied pavasari, vasaras.
Mēs spējam veidot nākotni kā mālu,
Ir katram iespējas to izmainīt.
Bet bijušais – kā ledājs cietais, sāļais -
Tas prot vien stiprāk sasalt, stindzināt...
Varbūt, lai sirdīs uzplēšas mums rētas,
Un mūsu dvēseles lai sadalās?
Vienalga spēka nav, kas kādreiz spētu
Mūs atbrīvot no viena – atmiņas.
Ja neprotam mēs ārstēt sāpes savas,
Kas jādara, lai nenāktos mums ciest?
Vai aizmirst visiem? Cita ceļa nava?
Tad dzīve pazudīs – to neatgriezt...
06.09.2009 (07.09.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|