|
|
|
|
|
|
|
| | Aizejot | | Ievietojis: Lana | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu ko man darīt vēl pēc tam,
Kad redzu tevi aizejam?
Vai sekot tev, par ēnu tapt,
Vai atmiņām jau bedri rakt?
Vai aiziet man uz pusi citu,
Un priecāties, ka nepaliku?
Vai atpakaļ vēl skatu mest,
Un cērēt - nāksi ziedus nest?
Bet zinu es, viss zudis jau,
Un tevis blakus vairāk nav,
Man atliek tikai stiprai būt,
Kaut sirds vēl sevī ilgas jūt.
Vien atliek sevī spēkus rast,
Un aizmirst visu šodien prast,
Lai rīt var jaunu dienu sākt.
Vairs ilgām mani nenomākt! (10.09.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|