|
|
 |
|
|
|
|
| | Nāks laiks... | | Ievietojis: bariss | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad nācu pasaulē – kāds skāra stīgas,
Kāds dedza jaunu zvaigzni debesīs,
Kas dzīves līganumā bezgalīgā
Reiz pēkšņi man pie kājām nokritīs.
Tad sārtu, reibinošu peoniju
Vēl trīcošu pie lūpām piekļaušu,
Un netveramo zvaigžņu melodiju,
Caur rasas pilēm acīs dzirdēšu.
.
Kad skumjas cieši sažņaudz manu sirdi,
Šo pasauli es mīlu kā nekad!
Nu neizbēgt no sevis, ne uz mirkli,
Un savu nolemtību neatstāt.
Iet laiks un redzi sevi gluži citu,
Ir vērtība pat vienkāršs akmens palss...
Kā jaundzimušais raudi tu bez mitas
Pret debesīm, bez asarām, bez balss... (23.09.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|