|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nāks laiks... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nācu pasaulē – kāds skāra stīgas,
Kāds dedza jaunu zvaigzni debesīs,
Kas dzīves līganumā bezgalīgā
Reiz pēkšņi man pie kājām nokritīs.
Tad sārtu, reibinošu peoniju
Vēl trīcošu pie lūpām piekļaušu,
Un netveramo zvaigžņu melodiju,
Caur rasas pilēm acīs dzirdēšu.
.
Kad skumjas cieši sažņaudz manu sirdi,
Šo pasauli es mīlu kā nekad!
Nu neizbēgt no sevis, ne uz mirkli,
Un savu nolemtību neatstāt.
Iet laiks un redzi sevi gluži citu,
Ir vērtība pat vienkāršs akmens palss...
Kā jaundzimušais raudi tu bez mitas
Pret debesīm, bez asarām, bez balss...
(23.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1199
Kopā:6415509
|
| |
| |
|
Autori
