|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nāks laiks... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nācu pasaulē – kāds skāra stīgas,
Kāds dedza jaunu zvaigzni debesīs,
Kas dzīves līganumā bezgalīgā
Reiz pēkšņi man pie kājām nokritīs.
Tad sārtu, reibinošu peoniju
Vēl trīcošu pie lūpām piekļaušu,
Un netveramo zvaigžņu melodiju,
Caur rasas pilēm acīs dzirdēšu.
.
Kad skumjas cieši sažņaudz manu sirdi,
Šo pasauli es mīlu kā nekad!
Nu neizbēgt no sevis, ne uz mirkli,
Un savu nolemtību neatstāt.
Iet laiks un redzi sevi gluži citu,
Ir vērtība pat vienkāršs akmens palss...
Kā jaundzimušais raudi tu bez mitas
Pret debesīm, bez asarām, bez balss...
(23.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
