|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mans brālis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad cauri trotuāram
Reiz zaļi asni dīgs,
Tev, sarkanbalti sārtā,
Es būšu vajadzīgs.
Nāks atkal sirmais Burtnieks
Un dzelmē dzirksti šķils,
Un Saules ceļš no dzelmes
Līdz debesīm taps zils.
Kā spožu zelta ripu
To rokas augšup vels.
Pa domai vien, pa sapnim
Sev tauta pili cels.
Mans piecsejainais ozols,
Mans brālis miglu dzer.
Viņš zinās īsto brīdi,
Kad acis jāatver!
(24.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1469
Kopā:6123703
|
| |
| |
|
Autori
