|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mans brālis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad cauri trotuāram
Reiz zaļi asni dīgs,
Tev, sarkanbalti sārtā,
Es būšu vajadzīgs.
Nāks atkal sirmais Burtnieks
Un dzelmē dzirksti šķils,
Un Saules ceļš no dzelmes
Līdz debesīm taps zils.
Kā spožu zelta ripu
To rokas augšup vels.
Pa domai vien, pa sapnim
Sev tauta pili cels.
Mans piecsejainais ozols,
Mans brālis miglu dzer.
Viņš zinās īsto brīdi,
Kad acis jāatver!
(24.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
