|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Koks | Autors - Trakais Mangusts
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atdod man sirdi, atdod man brīvības plašumus, kur es ar savu oranžo zirgu ganīšos pie pasaules malas.. Atpakaļ neskatīšos - bez žogiem, es nekur nelēkšu, es kādreiz vien kokā uzkāpšu.. Tu aizbrauksi, es palikšu ar savu koku un koka ēnu, veldzēšos, zem ēnas atklāsmi meklēšu, kā Buda no meža ārā neiešu.. Līdz nāksi Tu bez drēbēm, jo tās būs klints saplosījusi, atņēmusi, Tevi kailu no jauna radījusi, lai mēs satiktos uz mākoņa malas, bez sāpēm, ar prieku, jo pasaule ir jautra.. (26.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2943
Kopā:7430921
|
| |
| |
|