|
|
|
|
|
|
|
| | Pēdējais teātris | Ievietojis: RiitaTeeja | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavs skatiens, laikam, tik viltīgs,
Kā āķis upē, uz kura uzdurta slieka.
Sapnis, uz tā uzķeras, kā uz nieka,
Kad izlasa tajā ‘’nāc draudzēties’’.
Sapnis tev ļāva sev pieskarties,
Bet tu, teātra spēlmani,
Ar pēdējo reizi, kad skatīji,
To piebeidzi. (28.09.2009) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|