|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdējā deja | Autors - venija
| | Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tajā tālajā ielā kāds pēdējo deju dejo. Starp mašīnām, kaucošām riepām, mirgojošām luksofora Gaismām. Viens div trīs, viens div trīs. Laikam valsis... tikai mūzika tāda savāda. Pirkstgals un papēdis, pa labi... it kā tik cītīgi tiek sekots līdzi kustībām, soļiem un tomēr deja tāda tizla iznāk. Varbūt traucē apkārtējie?
Nekas jau nemainās tikai tāpēc, ka tev sajuka soļi, ka paslīdēja kāja...
tagad tev ir dota sarkanā gaisma- nu brauc!
Nevar! kājas vairs neklausa, nav vairs viens div trīs, nav vispār nekā. Debesis, jā tās ir. „Skaistas zvaigznes,” nodomā guļošais.
mašīnas brauca un brauks ,pa logiem ārā lūr simtiem ziņkārīgo: „Vai viņa celsies?” bet vai kāds apstāsies? Apkārt sarodas pūlis. Cilvēki. Skatītāji. Laipni lūdzam izrādē. Vai tas ir tas pēc kā mēs teicamies- skatīties citu nelaimē , un domāt cik labi, ka tas nav noticis ar mums. Velns ar ārā, tur taču guļ izcila dejotāja, kas ar jums ir cilvēki! Bet visi tikai skatās... skatās kā, viņa mirst...kā asinis izplūst pa trotuāru. Tur tik daudz reizes staigāts...
Pēdējā aina, pēdējais monologs, pēdējā mūzika.
Vai var būt kas vēl briesmīgāks kā mirt starp svešām līdzjūtības un laimes pilnām acīm? Kā pēdējo valsi dejot un klausīties ātrās palīdzības sirēnās? Tur tajā pūļa vidū stāv tas, kurš deju pārtrauca: „Es tā negribēju, es neredzēju...,” viņš taisnojas. Ko tas līdz? Tur uz tā trotuāra izdziest kāda dzīvība...
priekškars aizvēries!
Nav aplausu, tika daudz cieņas mums tomēr ir! Cilvēki izklīst, mašīnas aizbrauc, luksofora gaismas spīdi, zaļo allaž nomaina sarkanā, nekas jau nemainīsies tikai tāpēc, ka viņa sajauca soļus... vakar arī tā bija, un aizvakar ar’, un būs rīt, un parīt... būs vēl daudz tādu izrāžu ar skatītājiem...
Nākamajā rītā ejot uz darbu, kāda sieviete iekāpa vakardienas skatuvē... nekādu emociju... nekādas piemiņas, bet, mīļie, tur taču uz trotuāra palika viņas sirds!!!
Ne jau velti šai pilsētai
Trotuāri ir karsti,
Uz katra no tiem –
Sirds.
/O.Vācietis/
(25.01.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1954
Kopā:6422727
|
| |
| |
|
Autori
