|
|
|
|
|
|
|
| | paslēpies manās palukstās... | Autors - Laura_p
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Paslēpies manās plaukstās,
Vairāk man nav, ko dot,
Kad rudens lietavās aukstās
Tu nevari palidot.
Sakļauj savus spārnus
Un ļauj sevi sasildīt.
Nolasi no acīm man vārdus,
Ko nespēju pasacīt.
Paslēpies manās plaukstās
Un paliec, līdz vētra stās.
Varbūt jau rīt no rīta
Viss rādīsies citādāks. (04.10.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|