|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atgriešanās. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nevienam es nebiju ardievas mājis,
Tik vienkārši slēpos no dedzīgiem skatiem.
Kā gliemis,kas mugurā uzvēlis māju
Es klejoju riņķī uz tabora ratiem.
Lūk te nu es esmu ar atvērtu sirdi.
Es dauzos pie vārtiem,no kuriem reiz gāju
Un kliedzu tiem pāri: Vai tu mani dzirdi?!
Ver vārtiņus vaļā -es nāku uz māju.
(08.10.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
