|
|
|
|
|
|
|
| | aiz plakstiņu aizkariem | Autors - Gita
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
aiz plakstiņu aizkariem
saritinies un gaidi
kad aizvelsies gaisma
pasaulei arī bez gaismas
atveras plaisas
aiz plakstiņu aizkariem
rudens ābolu vīnu laista
un ausīs čukst – skaista, skaista
tu aizmirsti laika noskrāpētās
rokas un seju
un neatbildi ar ikdienišķo –
eju jau eju
krīt gaisma
kā porcelāns trausls
un iezaigo lauskās
sirds
aizejošajos
soļos
klausās (09.10.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|