|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kāds... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēji kauc skurstenī, līst lietus auksts.
Koki jau ietērpti pirmsnāves autos.
Laimīgs ikkatris, kam sirds krūtīs plaukst
Mājās tais baltajās, dzīvības skautās.
Nešķiļas dzirkstele, uguns grib dzist
Kāpās šais vientuļās zem Dieva sejas.
Zeltlapu asarām raisīties, krist,
Sagriezt vēl virpulī pēdējās dejas.
Mirkli tik gaidīto pieprasa sirds -
Just elpu dzīvu sev dvašojam blakus.
Pasaku ugunskurs pār kāpām mirdz,
Līdzās kā ēna kāds cilvēks min taku...
(12.10.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
