|
|
|
|
|
|
|
| | Pavisam nejauši | Autors - Laura_p
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tas notika
Pavisam nejauši,
Pavisam nemanot
Un tur neko vairs nevar samelot.
Tu gāji man pretī
Un jau iztālēm juti,
Ka šeit ir kas īpašs,
šo svešo cilvēku pūlī.
Kā trešā acs, kā sestais prāts
Arī man lika nojaust,
Ka šodien būs
Kaut kas citādāks.
Tas notika pavisam nejauši.
Tu nemanīji pats,
Kā roka pieskārās rokai,
Kā skatu satika skats.
šo skrejošo cilvēku pūlī,
Tik pēkšņi, kā zibens spēriens,
Tu saprati, ka tev pretī raugās cilvēks
Tāds pats, kā tu, vēlviens. (22.10.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|