|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolemtība | | Ievietojis: 52345ewtwert |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šī neizbēgamā nolemtība,
Riņķo kā Zeme ap mani.
Un skraida mana pazemība
Kā ieliekti torņa zvani.
Neskatos es uz tās pusi,
Pietiek ar apziņu – nesanāks.
Jo ik vakaru, kad dusu,
Sapnis kļūst tik savādāks.
Ak šī brīnišķā nolemtība,
Zināms, kas nekas nav vērts.
Ik katram mums ir sava sūtība,
Gulēt skaistā kapā, kur ērts.
Zināt to, tas mums ir lemts,
Nav mērķa un laimes šai dzīvē.
Tāpēc brīžiem piespēlēts mums samts,
Šajā mokošajā Elles paradīzē.
(26.10.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2215
Kopā:6432178
|
| |
| |
|
Autori
