|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzimtā Latgale. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dziesma.
Ziediem matos,basām kājām,
Pāri pļavām,skrien uz mājām
Meitene no maniem sapņiem
Un no manas bērnības.
Manas vecās tēva mājas,
Sapņi,atmiņas kur stājas.
Varavīksnes otrā galā
Varbūt kādreiz tiksimies.
Gadi skrējuši kā stirnas.
Daudz ir samalts laika dzirnās.
Atgriežos es dzimtā pusē,
Mātes bals kur mani sauc.
Mātei asaras mirdz acīs,
Mani apskaus tā un sacīs,
Beidzot,dēliņ,esi mājās
Savā dzimtā Latgalē.
Ai Latgale mana,mans bērnības laiks.
Tu ezeru zeme un māte,kas sauc.
Ai Latgale mana,rīts allaž tik svaigs,
Un atmiņas manas pie tevis vien trauc.
(09.11.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
