|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gara aristokrātija | Ievietojis: bull450 |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nezaudējot no dzimšanas līdzi dotās pērles un dimantus, gars ir mūžīgs aristokrāts, kura privilēģija ir sapratne un novērtēšana pret tām lietām, drīzāk jūtām, kuras dod laimes Himalajus, neaizmirstot, ka zem milzu kalniem kāds vēl kuļas pa pauguriem. To mazo kalnu glāstītāji ir visu zaudējuši nabagi, kas skaudīgi vēro aristokrātu tik daiļos izsmēķus, kuri ar spožumu un grāciju veļas no it kā nesasniedzamajām virsotnēm. Dižciltīgs gars sēž katrā un gaida tā atrašanu, jo pazaudēt un atkal atrast spēkus apjēgt savu dižciltību ir mūsu visu lielā dzīves misija. Galvenais ir nebīties un nesēdēt uz pauguriem, skaudībā apbrīnojot tos spēcīgos cilvēkus, kuri ir nevis labāki vai sliktāki, bet vienkārši sevi apzinoši radījumi ar skaidru un galvenais tīru redzējumu par daiļo un brīnumaino šaisaulē atvēlēto mirkļu kopumu.
(17.11.2009) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
