|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pulkstenis | | Ievietojis: make-mistake |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Paviršiem lēcieniem,
Neveikliem skatieniem.
Re! Tur kāds virpuļo, apmāts no kritieniem.
Ceļas un veļas un knābā ar deguniem,
Sniegbaltā asfaltā atstājot pēdas.
Pēdas un rētas, un aptaurētas –
Skaņas tas izveido, biedējot mani.
Cik skaļa tam elpa!
Kā piepildās telpa!
Ar notīm, ar dūmiem, ar svilpieniem drūmiem.
Satinies dūmos, tas pazaudē saikni,
To sviru, kas iesvārsta laiku ar spēku
Un griežoties aizsprādzē siksnu ap roku.
Nav moku, nav sāpju, nav ierasto rūpju
Tam acīs deg lampas, bet neviena nav mājās,
Viss pazudis, izdzisis, ciemiņš ir noguris,
Jo paguvis izpausties ikvienā mirklī,
Un laika šķirklī, ko mums pasniedz pulkstenis.
(13.12.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
