Uz taciņas,
Kā sen jau gaidot,
Guļ kastanītis,
Mīļi smaidot
Man pretī
Bezzobainu smaidu.
Es palēninu
Lēnām gaitu.
Zem viņa-
Piecu pirkstu plauksta,
Kā sargājot,
Lai nav tam auksti,
Jau dzeltena
Un sakrunkota,
Tā, it kā
Kastani man dotu.
Es pieliecos,
Caur ādu jūtu,
Kā ieplūst manī
Vilnis jūtu,
Pie vaiga kļaujas
Kastaņlūpas,
Tas lapai, smaidot,
Sveikas sūta.
Un norit
Man pār vaigu
Ne jau mana-
Asra...
Tā rudens
Atvadās
No kastanīša
Katra.
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...