|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad... | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad krāsns mutē malka sprakšķ,
Kad mājas pakšķi salā krakšķ,
Kad suns no būdas nelien laukā,
Jo basās ķepas sniegā salst,
Tad ledus ziedi rūtīs zied,
Tad pārslas dejo,vēji dzied,
Uz tepiķa kāds kājas slauka
Tāds salā piesarcis un balts.
Tad gaida viesus uzklāts galds,
Tad tuvi, tāli ciemos trauc,
Tos nebaida ne sniegs,ne auka,
Sauc mājās dzimtās puses balss.
(18.12.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
