|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīve bez atskaņām | | Ievietojis: Runcis | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rīts mostas putekļains kā vējdzirnavu grīdas
kas pamestas bez saviem don kihotiem
Tas laiski staipās dienas gaidās
tam nerūp tavas šaubas
Ik dienas vidus atnāk vienā laikā
sev līdzi nesot suņu rejas
Tas ieklandzina siestu
un pasmejas par skarabeju darbu
Pār ceļu lēnām pāriet vakars
pie rokas vedot iereibušu padri
Tas rāmi klausās jūras čukstos
pie sevis skaitot aizejošos soļus
Nakts vēsma apdveš apelsīnu birzis
un iededz balsis cikādēm
Ak bella senjorita cik spožas tavas zvaigžņu acis
tik kam tās man ja saucienam nav atbalss (24.12.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|