|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīve bez atskaņām | Autors - Kārlis Kaža
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rīts mostas putekļains kā vējdzirnavu grīdas
kas pamestas bez saviem don kihotiem
Tas laiski staipās dienas gaidās
tam nerūp tavas šaubas
Ik dienas vidus atnāk vienā laikā
sev līdzi nesot suņu rejas
Tas ieklandzina siestu
un pasmejas par skarabeju darbu
Pār ceļu lēnām pāriet vakars
pie rokas vedot iereibušu padri
Tas rāmi klausās jūras čukstos
pie sevis skaitot aizejošos soļus
Nakts vēsma apdveš apelsīnu birzis
un iededz balsis cikādēm
Ak bella senjorita cik spožas tavas zvaigžņu acis
tik kam tās man ja saucienam nav atbalss (24.12.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|