|
|
|
|
|
|
|
| | Klusumā | | Ievietojis: kagura | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šoreiz, ne tā kā citreiz,
manas jūtas
no mana klusuma
un taviem vārdiem izauga.
Jo tikai tā es māku.
Bet tu,
tu citāds biji.
Tu savus oļus manā akā meti,
tev plunkšķi dzirdēt vajadzēja.
Tu manā klusā mīlestībā
ieklausīties nemācēji.
Tā aizgāji tu citu aku uzmeklēt,
bet tevis mestie oļi
manu dvēseli pie zemes spiež. (08.01.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|