|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | kopā | | Ievietojis: DeShy |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
klusītēm
es tipinu
tavu sirdspukstu ritmā
pie tava sāna
nemanāmi
tomēr jūti siltumu
no manas elpas
aiz tavas auss
es nekad neesmu bijusi
aizgājusi
enģeļi raudātu ja tā būtu
un tu zinātu
klusītēm
es gaidu
tavu acu skatienu
kad tas nožūs
manu asaru
un tu manīsi
saulstarus atstarojamies
no manas pietvīkušās ādas
atklātajā noslēpumā
mana sirds
vēl tavās krūtīs klauvējas
gandrīz nemanāmi
tā nevēlas aiziet
nekad
laid arī mani iekšā
neatstāj mani ceļmalā
bezsirds krūtīs auksti žņaudz
varbūt tu kādu rītu sapratīsi
ka mani pieskārieni..
mani vārdi..
es - biju patiesa
un tad mēs atkal būsim
lidojot virs mēnesnīcas
nobērta bāla ceļa
mēs būsim tur - kopā !
(10.01.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1197
Kopā:6117778
|
| |
| |
|
Autori
