|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdējie liecinieki | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Skaņraži vecās dziesmas
Sī dī plauktiņos bliež,
Kur neietilpt dvēseles liesmām
Un pikām, ko bērnībā sviež...
Tik vakaros skumjos uz brīdi,
Kad melanholija nāk,
Uz atpakaļ skaitām ik sprīdi,
Lai dzirkstele piešķilties sāk.
Bij asaras skropstās, uz vaigiem -
Es atceros, Latvija, māt.
Tās nežūst par spīti šiem laikiem,
Kā Daugava negrib tās stāt...
Guļ Staburags Brāļu kapos,
Pār pīšļiem tam viļņojas hess.
Tā sirdspuksti rimās uz mūžu
Jau ilgi pirms piedzimu es.
Dzinkst drātis, top barikādes,
Slīd kritušo zārki pa ielām.
Mazs zēns pie Basteja kalna
Noraugās actiņām lielām.
Baltijas ceļš un Mežaparks.
Aust nākotnes slepkavu prieki...
Bet vai tā mazā meitene sarks?
Mēs - pēdējie liecinieki.
(19.01.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
