|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīvīte, dzīvīte... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs gaidām, kad vairs gaidīt nevajag,
Un aizejam, kad būtu jāpaliek.
Mēs mīlam, tad kad nepieciešams graut
Un sagraujam, kad mīlestība zied.
Mēs ticam, tad kad meli straumēm plūst
Un melojam, kad patiesība kliedz.
Mēs salstam, tad kad citi silda mūs,
Un slāpstam tad, kad apkārt ūdens vien.
Mēs nogalinām, tad kad dzīvot laiks
Un dzīvojam, kad būtu jāaiziet.
Vēl mūžību tā gribas izzināt,
Jo vakardiena, muļķības tik šķiet.
Mēs gaidām, kad vairs gaidīt nevajag
Un raudam tad kad būtu jāsmejas.
Mēs priecājamies, kad jau nomirt laiks,
Bet nomirstam, kad augšāmcelšanās... (29.01.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|