|
|
 |
|
|
|
|
| | Gaidot lielo sprādzienu... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Apsarmo pumpuri pirms lielā sprādziena,
Putni kūst, zari kūst, sakūst tie kopā.
Ne pumpurs zināja, ne putni vaicāja,
Kas bija pirms ledus, pirms bargās ziemas...
Un no kā cēlušies? Un no kā auguši?
Atbildēs cilvēki: "No mīlestības"
Kurp tālāk jātiecas? Kurp tālāk jādodas?
Atbildēs pavasars: "Uz mīlestību"
Spers zibens ziemelī, plauks ziedi akmenī,
Sprāgs vaļā pumpuri, putni sāks dziedāt.
Kā pasta balodis jūt savu dzimteni,
Tā esmu nemirstīgs ar mīlestību. (30.01.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|