|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Starp debesīm uz zemes... | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir nokritušas debesis un saplīsušas lauskās,
Un tagad pūku mākoņi pa koku zariem taustās,
Tie priežu zaros padejo un lēni lejup laižas,
Bet cilvēki- kā parasti- par sniegputeņiem skaišas.
Tik sarežģīta pasaule, dus saule tālās pļavās,
Un pavasaris noslēpies šīs baltās ziemas skavās,
Ir laika ritums nebeidzams, kad pārslas griežas valsī
Un Vēja mātes kumeļi smej cīruļbērnu balsīs...
Kas zina- varbūt šovakar aiz spožā mēness čukstiem,
Starp nakti sniegā zudušo un sirdsbalss liegiem pukstiem,
Kāds spulgās debess drupačas pa vienai kopā līmēs
Un spožus saules zaķēnus uz ziemas plaukstām zīmēs...
/Agnese Līcīte/
30. 01. 10.
(04.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
